Visu pievadkomunikāciju izbūvēšana no jauna vai tehniskais stāvoklis jau esošajām, ir viena no galvenajām lietām ar ko jātiek skaidrībā plānojot jauna mājokļa celtniecību vai esošā kapitālo renovāciju. Ņemot vērā to, ka visas komunikācijas sākot ar kanalizāciju un beidzot ar elektrību, tiek ieraktas zemē, tad par to funkcionētspēju ir jāpārliecinās laikus, lai pēcāk nerastos lieki izdevumi un problēmas.
Bez kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, nav iedomājams neviens mājoklis. Veidu kā novadīt notekūdeņus, netrūkst, atliek vien izvēlēties piemērotāko. Skatīt vairāk te!
KĀDA LOMA IR GRUNTSŪDEŅIEM UN PAŠVALDĪBAI KANALIZĀCIJAS IZBŪVĒ?
Visbiežāk klienti izvēlas septiķi vai bioloģisko attīrīšanas iekārtu, jo centralizētais kanalizācijas mezgls ne vienmēr ir pieejams. Laba izvēle būs bioloģiskā attīrīšanas iekārta, kuras darbības rezultāts rada ilgtspējīgu risinājumu. Pārstrādāto ūdeni ir iespējams izmantot dārza laistīšanai vai citiem tamlīdzīgiem darbiem. Arī tā tīrīšana neprasa lielu uzmanību, taču tai nepieciešams elektrības pieslēgums, kura patēriņš nav lielāks kā ledusskapim. Savukārt septiķa uzstādīšana nozīmē trīs tvertņu un filtrācijas lauka izveidi un ierakšanu zemē. Atdalīto ūdeni nedrīkst lietot atkārtoti, tādēļ pāris reizes gadā jāizmanto asenizācijas pakalpojumi, kas septiķi izsūknē.
CIK BIEŽI UN KĀDĒĻ JĀTĪRA KANALIZĀCIJAS SISTĒMA?
Kanalizācijas sistēmas izveidē savam mājoklim, ir jāpielāgojas pašvaldības noteikumiem. Ja 200 metru attālumā no būvobjekta atrodas centralizētais kanalizācijas vads, ir iespējams pieslēgties tam. Izmaksas nosaka dažādi faktori – nepieciešamo materiālu cena, darbs tiks veikts pašu spēkiem vai tiks algoti speciālisti un tamlīdzīgi. Ja tomēr centralizētajam kanalizācijas vadam nav iespējas pieslēgties, tālākās darbības nosaka gruntsūdeņu stāvoklis īpašumā un apkārtnē. Septiķa ierīkošana ir pietiekoši laba alternatīva vienkāršai privātmājai vai vasarnīcai. Otra opcija ir bio attīrīšanas iekārtas jeb biokanalizācija, kas ir labs risinājums lielām saimēm un platībām, jo patērētā ūdens apjoms tiek filtrēts ar baktēriju palīdzību un pēcāk izmantojams atkārtoti, tiesa gan ne pārtikā, bet, piemēram, puķu laistīšanā.